Pirmā aktivitāte “Būt lai radītu”,  notika 14.septembrī Rīgas Hanzas vidusskolas aktu zālē, tajā piedalījās Rīgas Hanzas vidusskolas, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas un Ādažu Brīvās Valdorfa Skolas pašpārvalžu pārstāvji. Aktivitātes laikā  Anna Elīza Jākobsone vadīja spēles, caur kurām dalībnieki iepazinās, saliedējās. Pēc tām sekoja pašpārvalžu prezentācijas, kurās  prezentēja savas darbību, simbolus, veiksmes stāstus un izaicinājumus.

Pēc kafijas pauzes, vadītāja Aleksandra Langes vadībā,  dalībnieki iepazinās ar līdzdalības jēdzienu, pašpārvaldes darbības principiem, mērķi un uzdevumiem, izvērtēšanas metodēm. Kā arī sadarbojoties piecās grupās kopīgi izvērtēja pašpārvaldes darbību, definēja nozīmīgākos izaicinājumus un ieskicēja iespējamos risinājumus izaicinājumu pārvarēšanai.

Kā nozīmīgākos izaicinājumus pašpārvaldes darbībā dalībnieki atzīmēja laika menedžmentu, zemo skolēnu atsaucību gan no pašpārvaldes dalībnieku puses, gan skolas skolēnu, līdera autoritāti, iestrēgšanu ideju ģenerēšanā (rada labu ideju, bet netiek līdz īstenošanai), dalībnieku zemo motivāciju, dažādos dalībnieku vecumus, intereses, prasmes, prioritāšu izvirzīšana, iniciatīvas trūkums no dalībniekiem, bailes no atbildības, neziņas un skolēnu pašpārvaldes statusu/tēlu skolēnu acīs. 

Otrā aktivitāte “Ir labi, bet var labāk”, kas norisinājās 27.septembrī bija par un ap pašpārvaldes komandas darbību. Aktivitātē piedalījās Rīgas Hanzas vidusskolas, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas un Ādažu Brīvās Valdorfa Skolas un Rīgas Valsts tehnikuma pašpārvalžu pārstāvji.  Aktivitāti atklāja Rīgas Hanzas vidusskolas pašpārvaldes dalībniece Elizabete Katrīna Girsova, kura iepazīstināja ar iepriekšējās aktivitātes rezultātiem un raksturoja šīs aktivitātes būtību, mērķus un iepazīstināja ar aktivitātes vadītāju, RTU humanitārā institūta pasniedzēju Lailu Girsovu. Dalībnieki iepazinās ar dažādām metodēm, kā stiprināt pašpārvaldes darbību - “Kellermana astoņu likumu”, vadības principiem, pildīja testu, lai noteiktu savu atbilstību kādai no komandas lomām. Pēc lomu detalizētas analīzes tika uzsākta grupu diskusija, kurā katras mācību iestādes pārstāvjiem bija nepieciešams nodemonstrēt savas prasmes argumentācijā, konfliktu konstruktīvā risināšanā un lēmumu pieņemšanā.

Pēc diskusijas trīs komandu rezultāti tika salīdzināti un noteikta viskonstruktīvākā sadarbības taktika.

Turpinājumā sekoja radošais uzdevums, konstruējot ar palīgmateriālu palīdzību improvizētu torni. Ja iepriekšējās diskusijas laikā norisinājās sāncensība starp trīs mācību iestādēm, tādejādi atspoguļojot katras komandas iekšējos resursus un sākotnējo sadarbības pieredzi, veicot uzdevumu izveidot no palīgmateriāliem pēc iespējas augstāku konstrukciju (torni) galvenais akcents tika likts uz katra dalībnieka spēju konstruktīvi sadarboties ar agrāk nepazīstamiem vai mazpazīstamiem citu komandu pārstāvjiem. Apbrīnojami, ka pirmās diskusijas laikā mācību iestāžu komandas ne reizi vien piedzīvoja šķelšanos un domstarpības, kas pārauga konfliktos.  Savukārt radošā uzdevuma laikā valdīja pacilāta, pat azartiska atmosfēra. Zīmīgi, ka pat pēc vadītājas signāla “Stop!” dalībnieki turpināja cīnīties par savas izveidotās konstrukcijas kvalitāti.Pozitīvs ir fakts, ka, pasludinot rezultātus, nominējot uzvarētāju, atšķirībā no diskusijas rezultātu pasludināšanas, nebija jūtama spriedze. Turpinājuma tika prezentēta populāra E. de Bono “sešu cepuru metode”, kas uzskatāmi ilustrē komandas dalībnieku uzvedību sadarbībā.

Iepazītās metodes un diskusijas deva iespēju pašpārvalžu dalībniekiem izzināt savas pašpārvaldes darbību, rasts konkrētu soļus  efektivitātes un produktivitātes stiprināšanai.

Nodarbībā iegūtās atziņas, ieteikumi, rīcības soļi tika iekļauti kopīgajā materiālā efektīvas pašpārvaldes stiprināšanai.

10.oktobrī no risinājās trešā aktivitāte “Mēs esam pašpārvalde”, kuru vadīja  “Saiknei būt” vadītājs, MOT treneris Kaspars Brūvelis. Aktivitātē piedalījās Rīgas Hanzas vidusskolas skolēnu pašpārvalde, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas pašpārvalde, Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņu pašpārvalde. Šī aktivitāte tika īstenota, kā radošā darbnīca, kuras laikā tika apkopotas iepriekšējās aktivitātēs gūtās atziņas un izstrādāts konkrēts rīcības plāns  pašpārvaldes darbības stiprināšanai.  Dalībnieki tika sadalīti grupās  un katra no tām izstrādāja savu redzējumu par pašpārvaldes lomu un līdzdalību skolas procesos un izstrādāti ieteikumi procesu īstenošanai. Tikai veidoti priekšlikumi, kuri atbild uz jautājumiem :

1. Kā veidojas pašpārvalde?
2. Raksturo kāda ir pašpārvaldes struktūra?
3. Kādi kritēriji jāņem vērā lai tā strādātu veiksmīgi?
4. Kā veido pašpārvaldes tēlu skolā? Kā skolēni zina ko pašpārvalde dara?
5. Kā seko līdzi(izvērtē) savu darbu?

Pēc grupu darba sekoja prezentācijas un diskusijas, kuru laikā tika vērtēta izstrādāto ieteikumu atbilstība pašpārvalžu reālajai darbībai.  Noslēgumā katra pašpārvalde saņēma mājas darbu - sagatavot prezentāciju kādam tad jāizskatās ideālajam pašpārvaldes modelim?

Noslēdzošā ceturtā aktivitāte “Būt, lai radītu” notika īsi pirms brīvlaika – 20.oktobrī, tajā piedalījās Rīgas Hanzas vidusskolas skolēnu pašpārvalde, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas pašpārvalde, Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņu pašpārvalde. Aktivitāti vadīja Rīgas Hanzas vidusskolas skolēnu pašpārvaldes prezidente, projekta autore Nikola Grīnšteine. Tradicionāli aktivitāte iesākās ar dažādām ledus laušanas aktivitātēm, kam sekoja sadarbības uzdevums, kura laikā dalībnieki izstrādāja “5 pašpārvaldes zelta likumus” , kurus prezentēja kopā ar mājas darbu “Ideālo pašpārvaldes modeli”. Pēc prezentācijām tika apkopoti visi projektā laikā iegūtie ieteikumi , kas apkopoti materiālā “Būt, lai radītu – ieteikumi ceļā uz ideālo/efektīvo pašpārvaldi. “

Mācību materiālu apkopoja projekta autores - Nikola Grīnšteine, Anna Elīza Jākobsone un Elizabete Katrīna Girsova.  Materiāls jauniešiem no jauniešiem kā rokasgrāmata kalpos jau jaunajam gadam iesākoties.

Projektā tapušais materiāls pieejams šeit: https://drive.google.com/file/d/1TkHKQL0yBftSs0gLl4Axk1sf9drPy5g-/view?usp=sharing